“Kad biju maza, es vienmēr domāju, ka pieaugušajiem ir kāda īpaša instrumentu lāde, pilna ar spīdīgiem darbarīkiem: gudrības āmuru, saprašanas zāģi, pacietības smilšpapīru. Bet kad es izaugu, es sapratu, ka darbarīki, kuri mums tiek piešķirti ir – draudzība, lūgšana, sirdsapziņa – un dzīve mums saka: ar šiem tev ir jāpietiek, dari ar tiem vislabāko, ko spēj. Un lielākoties, par spīti visam, ar tiem tiešām ir diezgan.” /A.Lamott/

Varavīksnes vidusskolas kabineti smaržo pēc krāsas, koka. Pakāpeniski krīta tāfeles ir nomainījušas interaktīvās tāfeles. Jaunais mācību gads līdztekus satikšanās priekam atnācis ar izaicinājumiem ikvienam no mums, pedagogiem, un jums, skolēniem kā arī jūsu vecākiem. Skolā tiks šogad ieviesta kompetencēs balstīta izglītība 1., 4., 7. un 10. klasēs, ar jaunām apmācības metodēm un nepieciešamību pilnveidot digitālās prasmes. Tuvākajos 3 gados šī apmācība būs visās klasēs. Mēs visi esam skolēni šajā dzīvē. Neviens nevar mums iedot gatavu recepti kā audzināt un skolot jauno paaudzi. Taču ir ļoti svarīgi kopā ar vecākiem, pedagogiem, Krāslavas novada domi kopā domāt par to, kā izdarīt to labāk, lai mazāk kļūdīties. Īpašā situācija pasaulē ar Covid-19 prasīs rūpīgi pārdomātus drošības pasākumus izglītības iestādēs un atbildīgu attieksmi pret tiem: mazgāt un dezinficēt rokas, ievērot distancēšanos, nedrūzmēties. Lai bērni ar visniecīgākajām saslimšanas pazīmēm (klepus,iesnas) neietu uz skolu.

Skolēniem ir jāsaprot, vai man ir skaidrs, kas man jāiemācās un kā manu darbu vērtēs. Ja skolēns zina, kas viņam ir jāiemācās, viņš saprot, kam stundā jāpievērš lielāka uzmanība. Tādēļ jautā vairāk skolotājam, meklē un attīsti savu pašvadību, esi prasīgāks pret sevi. Skolēniem stundā vairāk vajadzēs domāt līdzi.

Vecākiem iemācīt gan vienlaikus patstāvību, gan prasmi prasīt palīdzību, kad tā ir vajadzīga. Svarīgi mazāk runāt ar bērnu par atzīmēm, bet vairāk par to, ko bērns ir iemācījies.

Skolotājiem ciešāk sadarboties ar kolēģiem, analizēt, kā skolēniem veicas konkrētā klasē, kādi varētu būt iemesli, ja neizdodas. Un, protams, septembrī veltīt mācību stundas diagnostikai, lai saprastu, kā strādāt mācību gada garumā un saprast, kur atrodas mani skolēni. Jāizvērtē savas mācību darba metodes un jādomā par to, lai nebūtu augošs mājasdarbu kalns. Tātad pamatmācīšanās darbam jānotiek stundā, bet mājasdarbiem jābūt atkārtošanai, un to vajadzētu skolēniem spēt izdarīt patstāvīgi.

Stundu sarakstā ienāk jauni priekšmeti. 1. klasē - datorika (integrēti citos mācību priekšmetos), dizains un tehnoloģijas, sports un veselība. 4. klasē - otrā svešvaloda (līdz šim bija no 6. klases), datorika, sociālās zinības un vēsture, sports un veselība.

Visvairāk pārmaiņas izjutīs mazākumtautību skolu 7. klases, jo šiem skolēniem ir tikai 3 gadi, lai latviešu valodas prasmes attīstītu tik ļoti, lai saskaņā ar jaunajām prasībām vidusskolā spētu mācīties latviešu valodā. Lai tas izdotos, ar latviešu valodas stundām nepietiks; arī citi mācību priekšmeti jāsāk mācīt latviski. 7. klasē skolēni mācīsies jaunu priekšmetu ’’’Inženierzinības’’, lai skolēni spētu apgūt un saprast kā darbojas lietas, kā dabaszinātnes varam izmantot savā ikdienas dzīvē.

10. klasē skolēni varēs izvēlēties, kādā līmenī tos mācību priekšmetus apgūs: vispārīgajā, optimālajā vai padziļināti. Tādēļ aicinu vidusskolēnus būt atvērtiem mācībām, nebaidīties lūgt palīdzību pedagogiem.

Un nevaru neminēt skolas vērtības: sadarbība, radošums, kritiskā domāšana, atbildība, cieņa, gribasspēks un neatlaidība.

Mūsu Varavīksnes vidusskola ir atvērta KATRAM un mēs kopā varam, lai katrs mūsu skolēns būtu:

K-konkurētspējīgs

A-atbildīgs

T-ticība

R-radošs

A-aktīvs

M-mērķtiecīgs.

Veiksmīgu un veselīgu Jauno mācību gadu!

Skolas direktore Marija Micķeviča